Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas. Matu kopumu, kas atrodas uz ķermeņa, dēvē par apmatojumu, savukārt dzīvniekiem dažreiz dēvē arī par spalvu vai kažoku. Tieši apmatojums ir viena no īpašībām, ar kuru zīdītāji atšķiras no citām dzīvnieku klasēm. Kukaiņiem uz ķermeņa arī ir matiņi, bet tiem ir pavisam cita veida struktūra. Savukārt augu matiņus sauc par trihomām. Ikdienā ar terminu "mati" saprot tikai apmatojumu, kas atrodas cilvēkam uz galvas.Mati ir pārragojušies īstās ādas veidojumi, kas aug visu mūžu.[1]Matu veidošanās [izmainīt šo sadaļu]
... |
 Komentāri (0) | Skatīts: 859x |
|
Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.Cilvēka kakla anatomija [izmainīt šo sadaļu]
Kakla skeletu veido mugurkaula kakla skriemeļi (C-1 līdz C-7), kurus savā starpā saista starpskriemeļu diski. Mugurkaula kakla daļa veido nelielu izliekumu uz priekšu - kakla daļas lordozi. Kakls notur galvas svaru un pasargā nervus, kas nes jušanas un kustību šķiedras no galvas smadzenēm uz pārējā ķermeņa daļām. Kopumā kakls ir ļoti kustīgs un to ir iespējams groz ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 1406x |
|
Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana. Mutes atvere (rima oris) savieno mutes dobuma priekštelpu ar ārējo vidi. Mutes atveri norobežo augšlūpa, apakšlūpa. Tās savienojās ar lūpu saikni un izveido mutes kaktiņu.Funkcijas [izmainīt šo sadaļu]
Mutei ir svarīga loma mutvārdu komunikācijās (tā ir balss aparāta daļa), sejas izteiksmēs, skūpstos, ēšanā, dzeršanā (sevišķi ar salmiņu), elpošanā un smēķēšanā. Bērni piedzimst ar zīšanas refleksu, ar kura palīdzību, lietojot lūpas un žokļus, tie instinktīvi baroties zīžot.Kulturālie aspekti [izmainīt šo sadaļu]
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 878x |
|
Uzacis (latīņu: supercilium) ir apmatojums uz sejas virs acu dobumiem. Uzacis pasargā acis no spilgta apgaismojuma un no sviedru ietecēšanas acīs. Ar uzacīm bieži vien var izteikt dažādas emocijas, piemēram, pārsteigumu, bailes, aizvainojumu un tā tālāk. Uzacīm lielu uzmanību pievērš arī modes pasaulē, kur tās tiek raustītas vai krāsotas, lai padarītu seju skaistāku.
|
| Komentāri (0) | Skatīts: 826x |
|
Deguna dobums [izmainīt šo sadaļu]
Suņa deguns.Deguna dobums (Cavum nasi) ir kubveida dobums, kas atrodas sejas centrālajā daļā. Deguna dobumā gaiss sasilst, samitrinās un attīrās no putekļiem un mikrobiem. Tam ir arī rezonatora, gaisa pārvades un ožas funkcija. Dobums ir sadalīts divās simetriskās daļās ar sagitālu starpsienu (septum nasi). Starpsienas mugurējā daļa ir kaulu daļa, kuru veido sietiņkaula perpendikulārā plātnīte (lamina perpendicularis os ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 970x |
|
Auss (latīņu: Organum vestibulocochlearae s. Auris) ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas. Reizēm par ausi tiek saukts nevis viss orgāns, bet gan tikai tā redzamā daļa - gliemežnīca (Auricula). |
| Komentāri (0) | Skatīts: 790x |
|
Mūzika ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotu vai nejauši radušos priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapētisks vai sakrāls līdzeklis.Mūzika, esot integrāla cilvēka kā biosociālas būtnes daļa, nav universāla. Tās definējumi, īpašības un funkcijas ir atkarīgas no kultūras, kurā mū ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 868x |
|
Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) ir kāmju dzimtas grauzējs. Sākotnēji šis kāmis bija izplatīts tikai Ausrumeiropā un Rietumāzijā, taču tagad tas apdzīvo lielāku teritoriju: rietumos līdz pat Beļģijai un austrumos līdz Altaja kalniem un Jeņisejai. Eiropas kāmis, atšķirībā no sava tuvā radinieka zeltainā kāmja, kas kļuvis par iemīļotu mājdzīvnieku, dzīvo savvaļā. Kāmis ir arī viena no vislabāk izpētītajām dzīvnieku sugām (pirmā zinātniskā atsauce publ ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 836x |
|
Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā pastāvīgu sugu, saucot to par Sus domesticus.Meža cūka sākusi dzīvot kopā ar cilvēkiem jau 13 000. - 12 700. gadā pirms mūsu ēras. Mūsdienās ir gadījumi, kad izbēgušas mājas cūkas kļūst par savvaļas cūkām, piemēram, Jaunzēlandē šīs savvaļas mājas cūkas rada būtiskus apkārtējās vides postījumus.[1]Lielāka ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 1247x |
|
Meža cūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks. Meža cūku sugai ir 16 pasugas, un viena no tām ir mājas cūka (Sus scrofa domestica), jo meža cūka ir mājas cūkas savvaļas priekštece. Latvijā sastopama nominālā pasuga Sus scrofa scrofa.[1]Meža cūka ir plaši izplatīts zīdītājs visā Eiropā. Tā dzīvo arī Āzijā līdz pat Indonēzijas dienvidiem, kā arī Ziemeļāfrikā, Atlasa kalnos. Meža cūka savvaļā ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 913x |
|
|
|
