olimpiskās spēles
Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kas notiek ik 4 gadus, un dalās ziemas un vasaras Olimpiskajās spēlēs. Pirmās Olimpiskās spēles notika 1896. gadā Atēnās, Grieķijā, bet ziemas Olimpiskās spēles pirmo reizi notika 1924. gadā Šamonī, Francijā. Vienīgā valsts, kura piedalījusies pilnīgi visās Olimpiskajās spēlēs ir Šveice.Mūsdienu Olimpiskās spēles 1896. gadā iedibināja barons Pjērs De Kubertēns, par pamatu ņemot antīko Olimpisko spēļu ideju. 1894. gada 23. jūnijā Parīzē barons de Kubertēns saaicināja starptautisku kongresu, kurā nāca klajā ar ideju atjaunot Senās Grieķijas olimpisko spēļu tradīciju kā no politikas un biznesa absolūti nošķirtas starptautiskas sporta spēles, kurās galvenais būtu sports un atlētu sacensība (ideja bija vairāk nekā aktuāla, jo Eiropas valstis gatavojās 1. Pasaules karam, kāpinot bruņošanos un politisko propagandu). Atsaucība bija necerēti plaša, un tūdaļ šajā pašā kongresā tika nodibināta Starptautiskā Olimpiskā Komiteja, par kuras prezidentu ievēlēja grieķu komersantu Demetriosu (Dimitriosu) Vikelasu (gr. Δημήτριος Βικέλας), bet de Kubertēnu - par tās ģenerālsekretāru (1896. gadā viņš kļuva par SOK prezidentu).Pēc Demetriosa ierosinājuma, 1896. gadā Grieķijā, Atēnās (lai uzsvērtu saistību ar antīkajām spēlēm) ar devīzi Citius, altius, fortius! (lat. Ātrāk, augstāk, spēcīgāk!) notika Pirmās Olimpiskās spēles, aizsākot šo tradīciju mūsdienās.Olimpisko spēļu idejas pamatā bija sengrieķu ideja par mieru (1916. gadā, gatavojoties uzvilkt mundieri un doties uz fronti, de Kubertēns nolika savas prezidenta pilnvaras SOK, jo uzskatīja, ka Olimpiskie principi un līdzdalība karā nav savienojami), sportu kā indivīdu harmoniski attīstošu nodarbi, nevis valstu, bet sportistu sacensību. Profesionāliem sportistiem tika liegts piedalīties olimpiskajās spēlēs - tās tika dibinātas tikai un vienīgi kā amatieru sacensības, lai dotu iespēju piedalīties pēc iespējas plašākam atlētu lokam.[1]Politika [izmainīt šo sadaļu]
valstis, kuras savu politisko interešu dēļ boikotējušas dažādos gados Olimpiskās spēles, liedzot saviem sportistiem tajās piedalīties.Tās bija nevis valstu, bet sportistu sacensības, un sportisti pārstāvēja nevis valstis, bet gan paši sevi - valsts piederība figurēja tikai kā norāde par atlēta mītnes vietu, kā to noteica viens no olimpiskajiem pamatprincipiem: sports ir sports un tam nav nekāda sakara ar valsts varu un politiku. Politiķu manipulēšana ar Olimpiskajām spēlēm sākās ar 1936. gada spēlēm Berlīnē - nacistiskās Vācijas kanclers Ādolfs Hitlers izmantoja šīs spēles savas politikas un valsts propagandai. Pēc tam, t.s. aukstā kara gados šo praksi pārņēma praktiski visas valstis, padarot spēles no sportistu sacensībām par valstis pārstāvošu komandu sacensībām.Komercija [izmainīt šo sadaļu]Olimpiskajām spēlēm kļūstot aizvien populārākām un masveidīgākām, to rīkošana prasīja aizvien lielākus finanšu resursus. Lai piesaistītu sponsorus, sākot no XX gs. 80. gadiem pamazām sāka atteikties no Kubertēna iedibinātajiem pamatprincipiem un atsevišķos sporta veidos sāka ļaut piedalīties profesionāļiem, un mūsdienās tās praktiski ir tikai komercializētas profesionāļu sacensības un krāšņs šovs skatītājiem.Olimpieši no Latvijas [izmainīt šo sadaļu]
Pirmo reizi sportisti no mūsdienu Latvijas teritorijas piedalījās 1912. gada vasaras Olimpiskajās spēlēs Stokholmā (31 sportists no Vidzemes un Kurzemes guberņām tika iekļauts Krievijas impērijas komandā, un šāvējs Haralds Blaus kļuva par pirmo, kurš izcīnījis godalgu olimpiādē (bronzas medaļa stenda šaušanā pa māla baložiem).1924.gadā Olimpiskajās spēlēs Parīzē piedalījās jau Latvijas Republikas sportistu delegācija - kopā 41 sportists (nevienas godalgas). 1932. gada Olimpiskajās spēlēs Losandželosā no Latvijas piedalījās tikai 2 sportisti (viena godalga). Latvijas sportisti startēja arī 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē (izcīnot divas godalgas).PSRS izlases sastāvā 1952. gada Olimpiskajās spēlēs Helsinkos startēja trīs sportisti no LPSR. 1956. gada Olimpiskajās spēlēs Melburnā pieci sportisti no LPSR (kuri izcīnīja piecas godalgas). 1964. gada Olimpiskajās spēlēs Tokijā 15 sportisti no LPSR izcīnīja desmit godalgas). 1980. gada Olimpiskajās spēlēs Maskavā 13 sportisti no LPSR izcīnīja trīspadsmit godalgas.Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Antīkās Olimpiskās spēlesZiemas Olimpiskās spēlesPolitika [izmainīt šo sadaļu]
valstis, kuras savu politisko interešu dēļ boikotējušas dažādos gados Olimpiskās spēles, liedzot saviem sportistiem tajās piedalīties.Tās bija nevis valstu, bet sportistu sacensības, un sportisti pārstāvēja nevis valstis, bet gan paši sevi - valsts piederība figurēja tikai kā norāde par atlēta mītnes vietu, kā to noteica viens no olimpiskajiem pamatprincipiem: sports ir sports un tam nav nekāda sakara ar valsts varu un politiku. Politiķu manipulēšana ar Olimpiskajām spēlēm sākās ar 1936. gada spēlēm Berlīnē - nacistiskās Vācijas kanclers Ādolfs Hitlers izmantoja šīs spēles savas politikas un valsts propagandai. Pēc tam, t.s. aukstā kara gados šo praksi pārņēma praktiski visas valstis, padarot spēles no sportistu sacensībām par valstis pārstāvošu komandu sacensībām.Komercija [izmainīt šo sadaļu]Olimpiskajām spēlēm kļūstot aizvien populārākām un masveidīgākām, to rīkošana prasīja aizvien lielākus finanšu resursus. Lai piesaistītu sponsorus, sākot no XX gs. 80. gadiem pamazām sāka atteikties no Kubertēna iedibinātajiem pamatprincipiem un atsevišķos sporta veidos sāka ļaut piedalīties profesionāļiem, un mūsdienās tās praktiski ir tikai komercializētas profesionāļu sacensības un krāšņs šovs skatītājiem.Olimpieši no Latvijas [izmainīt šo sadaļu]
Pirmo reizi sportisti no mūsdienu Latvijas teritorijas piedalījās 1912. gada vasaras Olimpiskajās spēlēs Stokholmā (31 sportists no Vidzemes un Kurzemes guberņām tika iekļauts Krievijas impērijas komandā, un šāvējs Haralds Blaus kļuva par pirmo, kurš izcīnījis godalgu olimpiādē (bronzas medaļa stenda šaušanā pa māla baložiem).1924.gadā Olimpiskajās spēlēs Parīzē piedalījās jau Latvijas Republikas sportistu delegācija - kopā 41 sportists (nevienas godalgas). 1932. gada Olimpiskajās spēlēs Losandželosā no Latvijas piedalījās tikai 2 sportisti (viena godalga). Latvijas sportisti startēja arī 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē (izcīnot divas godalgas).PSRS izlases sastāvā 1952. gada Olimpiskajās spēlēs Helsinkos startēja trīs sportisti no LPSR. 1956. gada Olimpiskajās spēlēs Melburnā pieci sportisti no LPSR (kuri izcīnīja piecas godalgas). 1964. gada Olimpiskajās spēlēs Tokijā 15 sportisti no LPSR izcīnīja desmit godalgas). 1980. gada Olimpiskajās spēlēs Maskavā 13 sportisti no LPSR izcīnīja trīspadsmit godalgas.Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Antīkās Olimpiskās spēlesZiemas Olimpiskās spēlesVasaras Olimpiskās spēlesOlimpiskais muzejsLatvija Olimpiskajās spēlēsParalimpiskās spēlesOlimpiskie simboliVasaras Olimpiskās spēlesOlimpiskais muzejsLatvija Olimpiskajās spēlēsParalimpiskās spēlesOlimpiskie simboli |
