Liellopu šķirnes Latvijā.
Latvijā ir selekcionētas divas govju šķirnes: Latvijas brūnā un Latvijas zilā govs. Abas šķirnes ir piena - gaļas šķirnes, bet mūsdienās tiek veikts selekcijas darbs, lai Latvijas brūno izveidotu par piena šķirni.[4] Latvijas zilā govs ir viena no Latvijas vietējām govīm, par kuras izcelsmi trūkst datu. Latvijas brūnā ir selekcionēta piena govju šķirne, kuras selekcija uzsākās 20. gadsimta sākumā, izmantojot vietējās govis un ievestos sarkano govju šķirņu vaislas buļļus. Latvijas brūnās selekciju uzsāka Paulis Lejiņš 1910. gadā. Pēc 1. pasaules kara 1922. gadā P. Lejiņš uzņēmās Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētīšanas saimniecības „Rāmava" vadību, kas atradās 9 km no Rīgas, Daugavas kreisajā krastā pie Bauskas šosejas. Viņš uzskatīja, ka Latvijas govkopības uzlabošanai nav vajadzīgs dārgais ārzemju govslopu imports, bet gan pašu sistemātiskais darbs. Lai pierādītu, ka vietējo lopu lielākajai daļai ir labas iedzimtas īpašības, kuras ir tikai jāizkopj, viņš iegādājās govis no dažādiem Latvijas novadiem. Kopumā šajos gados norisa darbs pie 5 dažādām šķirnēm, kā Latvijas zilā (LZ), Latvijas sarkanā (LS), Latvijas sarkanraibā (LR), Latvijas melnraibā (LM) un Latvijas brūnā (LB). Pēc Lejiņa ierosinājuma jau divdesmito gadu sākumā Latvijā tika ieviestas ciltsgrāmatas visām piecām šķirnēm.[5] Pēc dažiem gadiem saimniecībā „Rāmava", sākot ar 1927. - 1928. gadu audzēja vairs tikai 3 šķirnes: Latvijas sarkanraibo, Latvijas brūno un Latvijas melnraibo. Par dominējošām šķirnēm Latvijā kļuva brūnā un melnraibā. Latvijas melnraibā attīstījusies galvenokārt uz holandiešu un frīzu šķirņu celmiem, brūnā - uz Angelnas un dāņu celmiem. Brūnajai bija augstāks tauku saturs - 4,06%, bet melnraibajai augstāks izslaukums gadā - 5075 kg, toties stipri zemāks tauku saturs - 3,26%.[5] |
