meža cūka.
Meža cūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks. Meža cūku sugai ir 16 pasugas, un viena no tām ir mājas cūka (Sus scrofa domestica), jo meža cūka ir mājas cūkas savvaļas priekštece. Latvijā sastopama nominālā pasuga Sus scrofa scrofa.[1]Meža cūka ir plaši izplatīts zīdītājs visā Eiropā. Tā dzīvo arī Āzijā līdz pat Indonēzijas dienvidiem, kā arī Ziemeļāfrikā, Atlasa kalnos. Meža cūka savvaļā vairs nav sastopama Dānijā, Norvēģijā, Īrijā un Ēģiptē. Tā bija izmirusi, bet pēc tam atkal tika reintroducēta Lielbritānijā un Zviedrijā.[1] Meža cūkas ir introducētas mākslīgi dažādas pasaules vietās, kā, piemēram, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā, galvenokārt, medību dēļ.Latvijā saskaņā ar 2002. gada statistikas datiem dzīvo apmēram 30 400 mežacūkas.[2] Meža cūka apdzīvo visdažādākos biotopus. Tās var sastopt gan ielejās, gan kalnos līdz 3000-4000 m virs jūras līmeņa. Latvijā visvairāk meža cūkām patīk lapkoku un jauktie meži.[1] |
|
